Ķīmiskais elements Satura rādītājs Raksturojums | Skatīt arī | Ārējas saites | Atsauces | Navigācijas izvēlneПериодическая система элементовpapildinot tolWorldCatsh850228974009874-600562407
Multi tool use
Nepabeigti raksti par ķīmijuĶīmiskie elementi
atomuķīmiskāmelektroniemprotonuneitronukodoluoganesonsZemestehnēcijaprometijaastatafrancijatransurāna elementulaboratorijāsDmitrijs Mendeļejevsperiodiskajā tabulāgrupāmperiodiemvienkāršās vielassārmu metālossārmzemju metāloslantanoīdosaktinīdospārejas metālospusmetālosmetāloshalogēnoscēlgāzēsnemetālosatomskaitlisprotonuatomu kodolāoglekļaneitronuizotopiemradioaktīviradioaktīvās sabrukšanasķīmiskos savienojumusprotonuatoma kodolākodolreakcijuelektronujonizētsmasasSI sistēmaskilogramuatommasas vienībāsrelatīvo atommasuprotonuneitronuizotopiemalotropijumolekulāogleklisgrafītudimantuskarbīnu
(function()var node=document.getElementById("mw-dismissablenotice-anonplace");if(node)node.outerHTML="u003Cdiv class="mw-dismissable-notice"u003Eu003Cdiv class="mw-dismissable-notice-close"u003E[u003Ca tabindex="0" role="button"u003Epaslēptu003C/au003E]u003C/divu003Eu003Cdiv class="mw-dismissable-notice-body"u003Eu003Cdiv id="localNotice" lang="lv" dir="ltr"u003Eu003Cdiv class="plainlinks" style="border: 1px solid #ddd; margin: 0 0 3px;"u003Enu003Cdiv class="nomobile" style="float:right"u003Eu003Ca href="/wiki/Vikip%C4%93dija:CEE_Spring_2019" title="Vikipēdija:CEE Spring 2019"u003Eu003Cimg alt="Logo original-t.png" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/171px-Logo_original-t.png" decoding="async" width="171" height="95" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/258px-Logo_original-t.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/342px-Logo_original-t.png 2x" data-file-width="1800" data-file-height="1000" /u003Eu003C/au003Eu003C/divu003Enu003Cdiv style="color: grey; max-width:1280px; margin: 12px auto; font-family: Tahoma, u0026#39;DejaVu Sans Condensedu0026#39;, sans-serif; text-align: center; font-size: 16pt; position: relative;"u003ENo 21. marta līdz 31. maijam piedalies u003Ca href="/wiki/Vikip%C4%93dija:CEE_Spring_2019" title="Vikipēdija:CEE Spring 2019"u003Estarptautiskā rakstu konkursā «CEE Spring 2019»u003C/au003Eu003Cbr /u003Epar Centrālās un Austrumeiropas valstīm un saņem balvas!u003C/divu003Enu003Cdiv style="clear: both;"u003Eu003C/divu003Enu003C/divu003Eu003C/divu003Eu003C/divu003Eu003C/divu003E";());
Ķīmiskais elements
Jump to navigation
Jump to search
Sengrieķu filozofi uzskatīja, ka pasaule sastāv no četriem elementiem: uguns, gaisa, zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam
Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm. Mazākā šāda elementa daļiņa ir atoms, kas sastāv no elektroniem, kas kustas ap protonu un neitronu veidotu kodolu. Līdz 2011. gada novembrim bija zināmi 118 ķīmiskie elementi, no kuriem pēdējais — oganesons — tika iegūts 2002. gadā. Uz Zemes dabiskos apstākļos ir atrodami 88 elementi (Zemes garozā praktiski nav tehnēcija, prometija, astata, francija un transurāna elementu, kam ir pārāk mazs dzīves ilgums).[1] Atlikušie elementi ir iegūti laboratorijās. 1869. gadā krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs apkopoja ķīmiskos elementus periodiskajā tabulā, kur tie ir salikti pa grupām un periodiem. Vēl tabulā nereti elementi (pareizāk, vienkāršās vielas) ir sagrupēti sārmu metālos, sārmzemju metālos, lantanoīdos, aktinīdos, pārejas metālos, pusmetālos, citos metālos, halogēnos, cēlgāzēs un citos nemetālos.
Ķīmiskos elementus raksturo atomskaitlis, kas ir vienāds ar protonu skaitu elementa atomu kodolā, piemēram, visos oglekļa atoma kodolos ir 6 protoni, tātad tā atomskaitlis ir 6. Toties neitronu skaits kodolā var atšķirties, un atomus, kuriem ir vienāds protonu skaits, bet atšķirīgs neitronu skaits, sauc par elementa izotopiem. Daļa izotopu ir radioaktīvi, un radioaktīvās sabrukšanas rezultātā var pārvērsties citos elementos.
Divu vai vairāki ķīmisko elementu atomi var veidot ķīmiskos savienojumus. Ķīmisko savienojumu skaits ir tikpat kā neierobežots.
Satura rādītājs
1 Raksturojums
1.1 Atomskaitlis
1.2 Atommasa un relatīvā atommasa
1.3 Izotopi
1.4 Alotropija
2 Skatīt arī
3 Ārējas saites
4 Atsauces
Raksturojums |
Atomskaitlis |
Ķīmiskā elementa atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā. Vienam noteiktam ķīmiskajam elementam ir konkrēts atomskaitlis. Tiklīdz tas mainās, piemēram, kodolreakciju rezultātā, tā tiek iegūts cits ķīmiskais elements. Atomskaitlis nosaka arī elektronu skaitu, ja ķīmiskais elements nav jonizēts.
Atommasa un relatīvā atommasa |
Tā kā elementu atomu masas ir ļoti niecīgas salīdzinājumā ar SI sistēmas pamatvērvienību kilogramu, tad to mēra atommasas vienībās. Ir definēts, ka viena atommasas vienība ir 1/12 no oglekļa izotopa 12C masas, tas ir, 1,6605655×10-27 kg. Attiecībā pret šo lielumu, var izteikt citu ķīmisko elementu relatīvo atommasu.
Izotopi |
Nereti dabā ir sastopami ķīmiskie elementi ar vienādu protonu skaitu, bet atšķirīgu neitronu skaitu. Ja protonu skaits ir vienāds, tas norāda uz to, ka tas ir viens un tas pats ķīmiskais elements, bet, ja šiem pašiem ķīmiskajiem elementiem ir atšķirīgs neitronu skaits, tad tos sauc par izotopiem. Viena un tā paša ķīmiskā elementa dažādu izotopu ķīmiskās īpašības nemainās, bet fizikālās īpašības gan ir atšķirīgas.
Alotropija |
Parādību, kad viens un tas pats ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas, sauc par alotropiju. Vielas atšķiras ar atomu skaitu molekulā. Piemēram, ogleklis veido grafītu, dimantus, karbīnu un citas vienkāršas vielas. Visas šīs vielas sauc par alotropiskajām formām.
Skatīt arī |
 | Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ķīmiskie elementi |
- Ķīmisko elementu periodiskā tabula
- Ķīmisko elementu saraksts
Ārējas saites |
Периодическая система элементов (krieviski)
Atsauces |
body.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-texttext-align:left!importantbody.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-text-spandisplay:inline-block
↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 50. lpp.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | | He | |||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | | B | C | N | O | F | Ne | |||||||||||||||||||||||
Na | Mg | | Al | Si | P | S | Cl | Ar | |||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | |||||||||||||||
Rb | Sr | Y | | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | ||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|
Kategorijas:
- Nepabeigti raksti par ķīmiju
- Ķīmiskie elementi
(window.RLQ=window.RLQ||[]).push(function()mw.config.set("wgPageParseReport":"limitreport":"cputime":"0.220","walltime":"0.331","ppvisitednodes":"value":776,"limit":1000000,"ppgeneratednodes":"value":0,"limit":1500000,"postexpandincludesize":"value":32404,"limit":2097152,"templateargumentsize":"value":2700,"limit":2097152,"expansiondepth":"value":10,"limit":40,"expensivefunctioncount":"value":1,"limit":500,"unstrip-depth":"value":0,"limit":20,"unstrip-size":"value":571,"limit":5000000,"entityaccesscount":"value":1,"limit":400,"timingprofile":["100.00% 226.386 1 -total"," 37.94% 85.895 1 Veidne:Atsauces+"," 36.64% 82.956 1 Veidne:Uzlabošanas_veidne"," 33.65% 76.189 1 Veidne:Commonscat"," 31.89% 72.188 1 Veidne:Ambox"," 11.78% 26.674 1 Veidne:Commons"," 10.52% 23.810 1 Veidne:Sister"," 8.52% 19.277 1 Veidne:Side_box"," 8.26% 18.706 1 Veidne:Ķīmija-aizmetnis"," 7.25% 16.409 1 Veidne:Asbox"],"scribunto":"limitreport-timeusage":"value":"0.062","limit":"10.000","limitreport-memusage":"value":2202059,"limit":52428800,"cachereport":"origin":"mw1238","timestamp":"20190406064215","ttl":2592000,"transientcontent":false););"@context":"https://schema.org","@type":"Article","name":"u0136u012bmiskais elements","url":"https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6%C4%ABmiskais_elements","sameAs":"http://www.wikidata.org/entity/Q11344","mainEntity":"http://www.wikidata.org/entity/Q11344","author":"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects","publisher":"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":"@type":"ImageObject","url":"https://www.wikimedia.org/static/images/wmf-hor-googpub.png","datePublished":"2004-12-28T12:21:51Z","dateModified":"2018-02-25T18:50:33Z","image":"https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/ce/Four_elements_representation.svg"(window.RLQ=window.RLQ||[]).push(function()mw.config.set("wgBackendResponseTime":124,"wgHostname":"mw1241"););450lt6x,H4ENrUHZ3l58R 2ZgAFUZ5qeA7 mT HZof,FG AiluBpQEHK3XHaBc90ZGCw7bJXLC44oIf
